LATVIJAS NACIONĀLĀ IERAKSTU KOMPĀNIJA

Simtgade

Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs


darbi
1. Volfgangs Dārziņš 2. klavierkoncerts 29:12
2. Jānis Ivanovs 20. simfonija 28:30

Kopā:57:52

izpildītāji

Latvijas Nacionālais Simpfoniskais Orķestris

Andris Poga, diriģents

Reinis Zariņš, klavieres

sērija
1
ierakstīts
2016
apraksts
Dārziņš un Ivanovs: līdzības un atšķirības.
 
 
1906. gada 25. septembrī Rīgā piedzimst Volfgangs Dārziņš. Viņa tēvs ir Emīls Dārziņš – viens no latviešu iemīļotākajiem komponistiem un ievērojamākajiem mūzikas aprakstniekiem. Dēlam vārds dots par godu Mocartam, kura mūziku Emīls Dārziņš jauneklīgi mīlēja un vīrišķīgi turēja par mākslinieciskās skaidrības avotu.


1906. gada 9. oktobrī Latgales Babru sādžā piedzimst Jānis Ivanovs. Viņa tēvs ir Andrejs Ivanovs – cara armijas dienesta laikā elektrotehniskās lietās iemanījies telegrāfa līnijas darbinieks. Jāņa Ivanova dzīslās līdzīgās daļās plūst latviešu un krievu asinis.



Volfgangs Dārziņš uzaug Rīgā. Kad zēnam četri gadi, traģiskā nāvē uz dzelzceļa sliedēm iet bojā viņa tēvs. Jānis Ivanovs uzaug dzimtajā sādžā un Skrīveros, kur viņa tēvam darbs. Gan šur, gan tur zēns dzīvo visskaistāko ainavu apvidū un Latgalē piedevām vēl arī smeļ no dzīvas tautas mūzikas avotiem.



Pirmā pasaules kara gadus Dārziņš ar māti, Maldoņa ģimnāzijas skolotāju, pavada Ņižņijnovgorodā un Saratovā. Jānis Ivanovs ar vecākiem uzturas Smoļenskā un Vitebskā. Dārziņu ģimene Latvijā atgriežas 1919. gadā, Ivanovu ģimene – 1920. gadā.



Pēc kara – vienā un tajā pašā 1924. gadā – Volfgangs Dārziņš un Jānis Ivanovs kļūst par jaundibinātās Latvijas konservatorijas studentiem. Jānis Ivanovs sāk mācības speciālajā klavierklasē pie Nikolaja Dauges, tomēr nolemj mainīt klavierspēli uz komponēšanu un simfoniskā orķestra diriģēšanu. Volfgangs Dārziņš sāk studijas kā komponists un līdztekus iegūst arī profesionāla pianista izglītību.



Abi jaunekļi absolvē Latvijas profesionālās mūzikas izglītības pamatlicēja, kādreizējā Pēterburgas konservatorijas profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi. Citas kompozīcijas klases Latvijā tobrīd vēl nav, un topošie komponisti gūst vācu-krievu skolā balstītu klasisku, konservatīvu, profesionāli nevainojamu, bet ne vienmēr uz jauniem apvāršņiem mudinošu izglītību. Tomēr ir daži, kas pārrauj nacionālromantisma ērto, tautiešiem labi saprotamo ietvaru, un pie šiem dažiem pieder arī Volfgangs Dārziņš un Jānis Ivanovs.



Sabiedrībā mirdzošais, momentāni pamanāmais, vitālais Volfgangs Dārziņš kļūs par latviešu tautasmūzikas organisku iedzīvinātāju profesionālajā mūzikā un ap 40 gadu vecumu būs sava veida latvju Bartoks ar metroritmiskos labirintos veiklus rakstus velkošu roku.



Noslēgtais, atturīgais, savus dvēseles noslēpumus sargājošais Jānis Ivanovs izies caur impresionisma valdzinošajiem lokiem un vēl pirms 40 gadu vecuma kļūs par monumentālu simfoniķi ar eļļas gleznu autora smagos triepienos rūdītu roku.



Šajā albumā iekļautais Volfganga Dārziņa Otrais klavierkoncerts noslēdz komponista jaunības posmu, savukārt Jāņa Ivanova 20. simfonija ir komponista visa dzīves ceļa vainagojums.



Laikā, kad top Dārziņa Otrais klavierkoncerts, Ivanovs raksta Ceturto simfoniju “Atlantīda”, kurā dziļi atbalsojas pasaules tābrīža situācija pirms Otrā pasaules kara. Par šo mūziku Dārziņš, kas pats ir arī trāpīgi un ražīgi rakstošs mūzikas kritiķis, saka – tajā par daudz nāves. Viņa paša koncerts tik gaišs un vitāls, kā reti kas latviešu mūzikā.

 

WordPress Lightbox Plugin