LATVIJAS NACIONĀLĀ IERAKSTU KOMPĀNIJA

JAUNUMI

Čello Cēsis: Festivāla izlase

Čello Cēsis: Festivāla izlase

Albumā iekļauti 2015., 2016. un 2017. gadā tapuši Pētera Vaska, Anitras Tumševicas, Antonio Vivaldi, Johannesa Brāmsa un Franča Šuberta darbu čellam un orķestrim koncertu ieraksti. Tajos kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga muzicē ievērojami latviešu un ārvalstu solisti.

"Festivālā esam satikušies ar lieliskiem čellistiem un vienreizējām, neatkārtojamām interpretācijām. Manuprāt, tas ir “Čello Cēsis” svarīgākais elements, kas ik festivālā mūzikas zinātājiem un profesionāļiem atnes arvien kādu jaunatklājumu, vai pārsteigumu. Tās
ir mūzikas interpretācijas, no kurām dažas varam dzirdēt šajā albumā."

Inese Zagorska, koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja


vairāk
Daugava

Daugava

Raiņa un Mārtiņa Brauna „Daugavai” ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Tā cieši saistīta gan ar neatkarīgās Latvijas valsts dzimšanu 20. gadsimta sākumā, gan ar ceļu uz neatkarīgas valsts atgūšanu gadsimta beigās.

“Saule, Pērkons, Daugava” piedzīvojusi milzīgu popularitātes vilni. Kā Rainis “izkliedza” savu “Daugavu” pret tautas nonāvēšanu, tā Mārtiņš Brauns izspēlēja šo drāmu vēlreiz, jaunā attīstības lokā, pret tautas identitātes zaudēšanu.

Jaunais ierksts ir dara pasaules pirmieskaņojums, kurā dzirdama arī paša autora balss. 


vairāk
Kamersimfonijas

Kamersimfonijas

Pirms vairākiem gadiem mēs uzrunājām savus laikabiedrus - kompozīcijas meistarus - ar ierosmi fantāzijas ceļojumam latviešu mūzikā samērā neapgūtā virzienā. Kamersimfonija - nozīmīgas idejas nelielam orķestrim - izrādījās vilinošs izaicinājums.

Latvijā nekad nav pastāvējis Sinfoniettai Rīga līdzīgs ansamblis, mūsu repertuārs top šodien, tā ir atbildīga un stratēģiska misija.

Šajā ieskaņojumā piedāvātie skaņdarbi ir nozīmīgi un paliekoši. Tie, mūsuprāt, atspoguļo katra komponista neatkārtojamo stilu bez kompromisiem, spilgti, aizraujoši; orķestra krāsu gammā izdevies atrast sulīgus pamattoņus un apburoša viegluma nokrāsas.

Šis dialogs ne tuvu nav gala stacijā un tajā ir sagaidāmas vēl daudzas unikālas atklāsmes un robežas iznīcinoši meklējumi.

Arnolda Šēnberga 1.kamersimfonijas augšup lidojošajai kvartu Hauptstimmme bija lemts traukties augstu un palikt mūzikas zvaigznājā uz mūžīgiem laikiem. Mani joprojām fascinē uzstādījums, ka kosmiskām idejām ne vienmēr ir nepieciešami grandiozi resursi, to realizācija ar salīdzinoši nelielā ansamblī iesprostoto enerģiju sasniedz savu mērķi ar perfektu precizitāti.

NORMUNDS ŠNĒ


vairāk
Ivanovs. Karlsons. 1945

Ivanovs. Karlsons. 1945

Jāņa Ivanova Piektā simfonija ir spēcīgs eļļas gleznojums. Nāk prātā Ģederta Eliasa zemes sulīgums, Jāņa Pauļuka virpuļi, Valda Buša krāsu spēles. Spēcīgu domu fragmentārisms, nemitīgas afektu maiņas, īpatnējais formas būvējums, ko stiprina pirmajā un ceturtajā daļā skanošais raksturīgais punktētais kvintu-kvartu motīvs un skaņa do kā simfonijas alfa un omega – vairākas pazīmes liek domāt, ka šis ir abstrakcionisma paraugs. Atpazīstami tēli, ko mākslinieka bezrobežu fantāzija un brāzmainais temperaments pārvērš simboliskās figūrās.

“Jūtu iekšēju nepieciešamību gleznot sauli zaļu,” saka gleznotājs Valdis Bušs (1924–2014). Viņa gleznas ir aplam ekspresīvas, krāsainas, un nebūt ne viss tur ir “pareizās krāsās”. Tāpat Ivanova simfonijās maz kas ir pareizi un paredzami. Bet tas dzīvais biezais krāsas triepiens, zaļā saule, sarkanais ūdens un tumši violetā zeme mūs aizrauj tā, ka mēs kļūstam par dzīvas sarunas dalībniekiem. Retorika ir Ivanova mūzikas atslēgas vārds. Ir jāklausās.

1945.gada 14.aprīlī Lielajā ģildē notiek plēnuma simfoniskās mūzikas koncerts, un tā programmā ir Jāņa Ivanova Piektā simfonija un Jura Karlsona Mūzikas simfoniskajam orķestrim “1945” pirmatskaņojums – LNSO muzicē Vasilija Sinaiska vadībā.

Anotācijā Jānis Torgāns raksta, ka Juris Karlsons Ļeņingradā saticis cilvēkus, kas “reāli pārdzīvojuši kara tiešamību”, un viņu atmiņstāsti devuši impulsu opusa tapšanai. 1945 var uztvert gan kā gadskaitli, gan kā šī gadskaitļa simbolu, kas iestrādāts opusa pirmajā motīvā – “1945” sākas ar pirmo, devīto, ceturto un piekto pakāpi iedomātā skaņurindā, kas balstās uz do, tātad do-re bemols – fa-sol bemols. Otrajā motīvā augšupejošā mazā nona do-re bemols apvēršas par lejupejošu lielu septimu metāla pūšaminstrumentiem – do-re bemols.

 


vairāk
Trīs Osokini latviešu klaviermūzikiā

Trīs Osokini latviešu klaviermūzikiā

“Mums bija ļoti svarīgi tieši uz Latvijas simtgadi parādīt latviešu mūziku visā tā krāšņumā, daudzveidībā, un pierādīt, ka Latvija ir klasiskās mūzikas lielvalsts. Ierakstījām gan jau plaši zināmus, gan vēl neatklātus klaviermūzikas šedevrus. Pirmajā kategorijā noteikti ieklaujas Jāņa Zalīša klavierdarbi, Jāzepa Vītola "Dusi saldi, mans dēls” un Jāņa Ivanova vēlīnas prelūdijas. Bet otrajā - Vītola “Viļņu dziesma”, Pētera Vaska kompozīcijas no cikla “Gadalaiki”, kā arī tieši vienam no mums veltītais skaņdarbs - Artura Maskata brīnišķīgā klavieru poēma „Kazbegi.Tsminda-Sameba”, kurai iedvesmu autors smēlies Gruzijas ceļojumā. Un, protams, Ādolfa Skultes Arietta…”

 

Sergejs, Andrejs un Georgijs Osokini


vairāk
WordPress Lightbox Plugin