LATVIJAS NACIONĀLĀ IERAKSTU KOMPĀNIJA

JAUNUMI

Ziemeļvējš

Ziemeļvējš

Zemzara, Plakida un Vaska mūzikā mūs uzrunāja un savā ziņā pat pārsteidza tas, cik meistarīgi un tomēr atšķirīgi skaņraži spēj sajust piecu dažādo pūšaminstrumentu īpatno krāsu un lomu ansamblī, kvinteta īpašo faktūru, paleti, un cik harmoniski šo toreiz tik jauno komponistu radošie meklējumi šeit sakļaujas ar skaistuma izjūtu, gaumi un patiesu jūtu izteiksmi. Šī nav vienkārši labi sarakstīta mūzika kvintetam, tā ir ļoti laba mūzika pati par sevi. Šīs mūzikas šķietamā vienkāršība un patiesums sniedz dziļu emocionālu un garīgu baudījumu un, iespējams, tas ir tas skaistākais, kas kvinteta repertuārā vispār atrodams.

- Carion


vairāk
Citādas krāsas

Citādas krāsas

Šis albums – no miniatūrām līdz pat izvērstākām kompozīcijām, no mūsu klasiķu līdz visjaunākās paaudzes komponistu skaņdarbiem – aicina jūs itin tālā ceļojumā – gan piebiedrojoties mūziķēm kanoe laiviņā, gan kādam gājputnu kāsim Latvijas pārlidojumā, gan kāpjot modernā lidaparātā, lai ceļotu uz tālām dienvidu zemēm. “Kad sāc spēlēt, viss ir skaidrs – kāda ir tava dvēsele un kas ir tavā galvā”, teic Ilona Meija. Un aicina mūs to sadzirdēt.


vairāk
Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs

Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs

Dārziņš un Ivanovs: līdzības un atšķirības.
 
 
1906. gada 25. septembrī Rīgā piedzimst Volfgangs Dārziņš. Viņa tēvs ir Emīls Dārziņš – viens no latviešu iemīļotākajiem komponistiem un ievērojamākajiem mūzikas aprakstniekiem. Dēlam vārds dots par godu Mocartam, kura mūziku Emīls Dārziņš jauneklīgi mīlēja un vīrišķīgi turēja par mākslinieciskās skaidrības avotu.


1906. gada 9. oktobrī Latgales Babru sādžā piedzimst Jānis Ivanovs. Viņa tēvs ir Andrejs Ivanovs – cara armijas dienesta laikā elektrotehniskās lietās iemanījies telegrāfa līnijas darbinieks. Jāņa Ivanova dzīslās līdzīgās daļās plūst latviešu un krievu asinis.



Volfgangs Dārziņš uzaug Rīgā. Kad zēnam četri gadi, traģiskā nāvē uz dzelzceļa sliedēm iet bojā viņa tēvs. Jānis Ivanovs uzaug dzimtajā sādžā un Skrīveros, kur viņa tēvam darbs. Gan šur, gan tur zēns dzīvo visskaistāko ainavu apvidū un Latgalē piedevām vēl arī smeļ no dzīvas tautas mūzikas avotiem.



Pirmā pasaules kara gadus Dārziņš ar māti, Maldoņa ģimnāzijas skolotāju, pavada Ņižņijnovgorodā un Saratovā. Jānis Ivanovs ar vecākiem uzturas Smoļenskā un Vitebskā. Dārziņu ģimene Latvijā atgriežas 1919. gadā, Ivanovu ģimene – 1920. gadā.



Pēc kara – vienā un tajā pašā 1924. gadā – Volfgangs Dārziņš un Jānis Ivanovs kļūst par jaundibinātās Latvijas konservatorijas studentiem. Jānis Ivanovs sāk mācības speciālajā klavierklasē pie Nikolaja Dauges, tomēr nolemj mainīt klavierspēli uz komponēšanu un simfoniskā orķestra diriģēšanu. Volfgangs Dārziņš sāk studijas kā komponists un līdztekus iegūst arī profesionāla pianista izglītību.



Abi jaunekļi absolvē Latvijas profesionālās mūzikas izglītības pamatlicēja, kādreizējā Pēterburgas konservatorijas profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi. Citas kompozīcijas klases Latvijā tobrīd vēl nav, un topošie komponisti gūst vācu-krievu skolā balstītu klasisku, konservatīvu, profesionāli nevainojamu, bet ne vienmēr uz jauniem apvāršņiem mudinošu izglītību. Tomēr ir daži, kas pārrauj nacionālromantisma ērto, tautiešiem labi saprotamo ietvaru, un pie šiem dažiem pieder arī Volfgangs Dārziņš un Jānis Ivanovs.



Sabiedrībā mirdzošais, momentāni pamanāmais, vitālais Volfgangs Dārziņš kļūs par latviešu tautasmūzikas organisku iedzīvinātāju profesionālajā mūzikā un ap 40 gadu vecumu būs sava veida latvju Bartoks ar metroritmiskos labirintos veiklus rakstus velkošu roku.



Noslēgtais, atturīgais, savus dvēseles noslēpumus sargājošais Jānis Ivanovs izies caur impresionisma valdzinošajiem lokiem un vēl pirms 40 gadu vecuma kļūs par monumentālu simfoniķi ar eļļas gleznu autora smagos triepienos rūdītu roku.



Šajā albumā iekļautais Volfganga Dārziņa Otrais klavierkoncerts noslēdz komponista jaunības posmu, savukārt Jāņa Ivanova 20. simfonija ir komponista visa dzīves ceļa vainagojums.



Laikā, kad top Dārziņa Otrais klavierkoncerts, Ivanovs raksta Ceturto simfoniju “Atlantīda”, kurā dziļi atbalsojas pasaules tābrīža situācija pirms Otrā pasaules kara. Par šo mūziku Dārziņš, kas pats ir arī trāpīgi un ražīgi rakstošs mūzikas kritiķis, saka – tajā par daudz nāves. Viņa paša koncerts tik gaišs un vitāls, kā reti kas latviešu mūzikā.

 


vairāk
WordPress Lightbox Plugin